alijs. ⁊ eleuat eas ī digͥtate ⁊ ingradu. iō ſic̄ ī alijs ſacris ꝑ viſibile dat̉ īuiſibile. ⁊ ꝑ aliqd̓ ſignūexteriꝰ appares dat̉ iteriꝰ in aīaip̄m inuiſibile occultū ⁊ nō appares. ita qd̓ illud qd̓ exteriꝰ ſit ſigͣficat qd̓ īteriꝰ fit. ita ꝙ exteriusſūt res corꝑales ⁊ v̓ba audibiliaq̄ ſigͥficāt illud qd̓ īteriꝰ recipit̉.ideo ncc̄e ē eciā ꝙ tal̓ ptās diſpēſandi ⁊ dādi ſa crm̄. det̓ ꝑ aliqd̓ſignū maīfeſtū. ꝑ aliqͣ v̓ba q̄ ſigficēt talē ptātē. ſic̄ ī bap̄o ꝑ aqͣmviſibilē ⁊ ꝑ v̓ba īſil̓ ꝯuūcta. dat̉ablutio in aīa ⁊ grā. Et iō ncc̄e ēꝙ ſit ſacrm̄ ordīs ſic̄ ſacrm̄ bapi īqͦ det̉ pt̄aˢ ꝑ quā ſit gradꝰ ⁊ ordoet ſuꝑioritas int̓ xp̄ianoꝰ Vn̄ qꝛtales ꝑſone dn̄t ſeꝑari ⁊ diſtingui ab alijs ꝑſois. cōueniētiſſimūeſt ꝙ hoc fiat ꝑ aliqͣ ſigna maīfeſtaSi em̄ ordīatū ē ꝙ hō nō xp̄ianꝰ fiat xp̄ianꝰ ⁊ ꝯſtituit̉ in eexp̄iano ꝑ aliqd̓ ſignū maīfeſtū.ita congruū ē ꝙ tal̓ xp̄ianꝰ ꝯſtituat̉ in tali gradū ptātis ſuꝑ alios ꝑ aliqͣ ſigna maīfeſta. ⁊ ideoiſta ptās debuit dari ꝑ modū ſacramēti. Et qm̄ iſta ptās eſt resſpūal̓ ⁊ nō corꝑal̓. iō dꝫ poni intus ī aīa. ⁊ iō ncce ē ꝙ qn̄ dat̉ talis ptās ꝑ ſacrm̄ ordīs. aliqd̓ īuiſibile ⁊ ꝑmanes impͥmat̉ in aīa.Hoc autē nō eſt grā q̄ dat̉ ī alijˢſacrīs. e̓go oportet ꝙ ſit aliqd̓ aliud īuiſibile qͣm ip̄a grā Et iō eſtaliqd̓ ſignū ſeu ſigillū īpreſſū inaīa qd̓ dicit̉ caracter ſpūal̓. ⁊ tale ſignū ſpūale imp̄ſſū ī aīa ē ip̄aptās ſpūal̓ collata. ſeu ptās fundata ī tali caractere ſeu ſigno Vn̄nccē ē ꝙ tales ꝑſone q̄ recipiūt talē ptatē ⁊ aucͣtē magis aſſimilāt̉xp̄o qͣm alie ꝑſone. ⁊ alio mō ⁊diſtincto mō. Et qꝛ alij xp̄ianiaſſimilantur chriſto per gratiamet eciam iſte perſone cum eciamrecipiāt alia ſacr̄a. iō oportꝫ ꝙ vltra gram q̄ dat̉ oībꝰ ꝑ alia ſacr̄arecipiāt aliqd̓ aliud īuiſibile ī aīaꝑ qd̓ aſcēdat ⁊ eleuent̓ ſuꝑ alios. ⁊ mō ſpūali aſſimilent̓ xp̄o.Et iō ī iſto ſacrō impͥmit̉ aliqͥd īaīa qd̓ nō ē ip̄a gra q̄ renouat homine lapſū. ⁊ iō qͣꝫuis tal̓ hō perdit grām ſibi data ꝑ alia ſacrā. n̄tn̄ ꝓpt̓ hoc ꝑdit illud īuiſibile ſeuillā ptātē īuiſibilē q̄ dat̉ in iſto ſacramēto. qꝛ tal̓ ptas non eſt ip̄agra ſꝫ diſtinguūtur. ⁊ ſūt due reꝰſpūales. qꝛ vna p̄t eſſe ſine alia.Et iō neqꝫ ꝑ pctm̄ neqꝫ ꝑ offenſā neqꝫ ꝑ lapſū xp̄ianus q̄ ſel̓ accepit talē ptātē ⁊ aucͣtē nullo mōpōt ꝑde. nec ē in ptate ſua amitte̓ nec ānullare illū caractere quieſt idelebil̓ in eternū ⁊ ꝑmaneset tā diu qꝫ diu̓ aīa ē ⁊ erit Quiergo accepit ſacrni ordīs accepitrem ſpūalē iīdelebilē ⁊ īuariabilēet ſemꝑ ꝑmanētē ſicut aīa.¶ Qd̓ bonitas ⁊ malicia ꝑſoneno diminiuūt neqꝫ mutāt neqꝫ deſtruūt talē ptātē admīſtrādi ſacͣTi. CCCvi.mētaOc aūt ꝯueniētiſſimū ē ꝙſcꝫ talis caracter ſiue poteſtas ſit idelebil̓ ⁊ ꝑmane