¶ Dominica tertia poſtpaſca
Hec eī ꝑeg̓no ſufficere debēt. Un̄. j. thi. vj.Hn̄tes ali. ⁊ qͦ. tega. his ꝯtē. ſi. Sꝫ mūdanid̓licijs ⁊ honoribꝰ ītātū ſe onerāt ꝙ an̄qͣmꝑueniāt deficiūt. ⁊ tamē ꝓ his ꝯtēdere nōdeſiſtūt. Vn̄ bonū ꝯſiliū dat̉ celeſti ꝑeg̓noEcc̄. xxix. Mīmū īqͥt ꝓ mag. pla. ti. ⁊ īppeꝑeg̓na. tu. n̄ au. ¶ Itē celeſtiſ ꝑeg̓nꝰ ſi vultilloꝝ ꝑ qͣs trāſit deriſiones vitare dꝫ cū diſcretōis moderamīe dietas ꝯtinuare Un̄lu. xiiij. d̓r. Ne forte cū viderīt illudāt ei dicētes. Hic hō cepit edificare ⁊ n̄ potuit ꝯſūmare. Qd̓ ē ꝯͣ ml̓tos q̇ ī iuuētute qͣi ī īchoatōe ꝑeg̓natōis ſue ita feruētes ſūt. ita magnas dietas faciūt. ꝙ an̄qͣꝫ ad finē ꝑeg̓natōis ſue .i. ad ſenectutē veniāt deficiūt. Tl̓ibꝰ d̓r. j. pe. iiij. Nolite ꝑe. ī fer. q̇ vo. ad tēp. fit¶ Itē vir ſcūs tāqͣꝫ ꝑeg̓nꝰ dꝫ hoſpiti bn̄ ſoluere Hoſpes q̇ ī ꝑegnatōe nrā oīa bōa nobis fac̄ dn̄s. Un̄ nos bn̄dēꝰ ei ſoluere. Sꝫqꝛ oīa bōa q̄ hēꝰ ſua ſt ⁊ d̓ ſuo ſibi ſoluāꝰ ⁊gtū hēbit. ꝓpt̓ qͦd dicebat ille bōꝰ ꝑeg̓nꝰ dauid. Tua ſt oīa ⁊ q̄ d̓ māu tua accepiꝰ dedimꝰ tibi. Peregͥni .n. ſūꝰ ⁊ ꝓpt̓ h̓ ſupple bn̄tibi ſoluere volūꝰ. Sūt et̄ aliq̇ ꝑegnicuriales q̇ faīlie hoſpitis aliqͥd dāt vt meliꝰ hoſpitiū hēant. Sic certe pauꝑibꝰ qͥ ſūt d̓ familia chriſti dēꝰ munuſcl̓a .i. elemoſynasdare vt nob̓ hoſpitiū bonū p̄ꝑent. Ecc̄. xvjOīſmīa .i. oē opꝰ mīe faciet vnicuiqꝫ locūſcꝫ ī celo ẜm meritū oꝑū ſuoꝝ ⁊ ẜꝫ ītellectūꝑeg̓natōis ſue Qui ei ītelligit ſe ī hac miſeria ꝑeg̓nū ſapiēs ē ſi ꝑ oꝑa mīe p̄parꝫ ſibi īcelo bonū locū. Qd̓ ⁊ ꝯſulit dn̄s lu. xvj. Facite vo. ami. de mā. iniqͦ. vt reci. vos ī etnatab̓nacula. Ad q̄ nos ꝑ.¶ De euāgelio Sermo. XCVI.Unduſ quidemgaudebit. vos āt ꝯtriſta. Ioh̓. xvj.D Iuxta ſnīaꝫ Eccl̓. q̇ dicit. vijcor ſapiētis vbi t̓ſticia cor ſtulti vbi leticia.duo ī p̄miſſis v̓biſa dn̄o inuūt̉. vicꝫ mūdanoꝝ ex pn̄ti gaudio ſtulticia quā tāgit. cūdicit. Mūdꝰ qͥ. gau. Et iuſtoꝝ ex pn̄ti merore ſapīa. ⁊ hac inuit cū dicit Vos āt ꝯtri¶ Mudanoꝝ āt ſtl̓ticia ex pn̄ti gaudio piſat̉. ſi tria aduertāt̉ .ſ. tꝑs locꝰ ⁊ cā. Gaudēeī in tꝑe triſticie. ī loco miẜie ⁊ ī cā malicieTꝑs t̓ſticie ē tꝑs pn̄tiſ vite Un̄ eccl̓. iij. Eſ
tꝑs flē. ē tꝑs ridē. p̄mittit tꝑs flēdi ⁊ ſb̓dit tꝑſridēdi. vt on̄dat ꝙ pn̄ſtꝑs ē tꝑs flēdi. ⁊ futurū tp̄s erit tꝑs ridēdi. Iuxta illd̓ lū. vj. Btī qͥnūc fle. qꝛ ride. Auḡ. ī ſol̓. Nēo p̄t ī vtroqꝫ ſeculo ꝯſolari. nec p̄t qͥs ī pn̄ti ⁊ ī futuro ſecl̓ogaudere. ſꝫ vnā neceſſe ē vt ꝑdat q̇ alterā voluerit poſſid̓re. ⁊ pꝰ oret deū vt ī pn̄ti ſibi oīaamareſcāt vt ī fut̉o valeat cōſolari. ⁊ ꝓpt̓ hͦmūdanoꝝ bn̄ īnuit̉ ſtl̓ticia q̇ ī tꝑe q̄ deberētflere q̄rūt gaudere. ¶ E Itē ip̄oꝝ ſtulticia īnuit̉ ex loco. qꝛ gaudēt ī loco miẜie vbi potius d̓berēt flere Iu. ij. Angelꝰ do. deſcē. ad locū flētiū. In ſignū hꝰ oīs hō hūc md̓m tāqͣꝫlocū miẜiaꝝ flēs īgredit̉ vt augͥ xx. li. de ci. d̓Infātia inq̇t n̄ a riſu ſꝫ a fletū īcipit hͦ quidmaloꝝ īgreſſa ſit q̇dāmō neſcia prophetat.Nec miꝝ. Hō ei naͣ. de ml̓ie. bre. viuēſtꝑe re.ml̓. mi. Aſſidue .n. ⁊ īceſſant. vij. tribulatōibꝰatterit̉ q̄ ſt̓ fames ſitis calor ⁊ frigꝰ laſſitudoīfirmitas ⁊ mors. De qͥbꝰ iob. vj. In. vj. ibl̓atiōibꝰ lib̓abit. ⁊ ī. vij. n̄ tāget te malū Sꝫ eccemūdani int̓tor miẜias ꝯſtituti cū t̓ſtari deberēt gaudēt. ad ſil̓itudinē frenetici q̇ cū oēſaīci ſui flēt ⁊ t̓ſtāt̉ ip̄e ſolꝰ ridet. Itē exēplo ione q̇ oībꝰ nauigātibꝰ ī ꝑicl̓o ꝯſtitutis ⁊ ꝓpt̓ꝑiculū clamātibꝰ ⁊ t̓ſtātibꝰ ſolꝰ ip̄e dormīebat ī ꝑicl̓o. ⁊ iō ip̄e ſolꝰ ī ꝑicl̓o remāſit ¶ IItē mūdanoꝝ ſtl̓ticia peſat̉ ex gaudij cauſaGaudij eī eoꝝ cā ē malicia Gaudꝫ .n. ſuꝑbꝰd̓ alioꝝ ſb̓iectōe. ⁊ illd̓ ꝓhibet̉ lu. x. In hͦ noli.gau. qꝛ ſpi. ſb̓ij. vo. Itē gaudꝫ iracūdꝰ d̓ īimici ꝯfuſiōe. ⁊ hͦ ꝓhibet̉ ꝓuer. xxiiij Cū ce. ī. tu. n̄gau. Et iob. xxj. Si gaui. ſū adrui. eiꝰ q̇ meodē. q. d. Nō ſū gauiſꝰ. Itē gaudꝫ luxurioſd̓ carnali voluptate Un̄ iob. xxj Tenēt tym.⁊ citha. ⁊ gau. ad ſo. orga. du. ī bo. di. ſu. ⁊c Itēgaudꝫ auarꝰ d̓ pecule accuml̓atōe. eſa. xxxijGaudia onagro. paſ. gre. Et lu. xij. de dite qͣāpliatis horreis ⁊ repoſitis ml̓tis ī ānos pl̓imos dixit. Aīa m. ha. ml̓ bo. ī an. pl̓i. reqͦ. cōme. ⁊ epū. Itē gaudꝫ mūdꝰ d̓ alioꝝ īfelicitateBaruch. iiij. Gauiſa ē ī rui. tu. ⁊ le. ē ī ca. tuoMich̓. vij. Ne le. umi. me. qꝛ ceci. ¶G Iuſtoꝝ v̓o ex pn̄ti merore nōt̉ ſapīa cū dic̄. vosāt ꝯtri. Triſtāt̉ .n. qn̄ dn̄t. vbi debēt. ⁊ ꝓpt̓ q̇d̓on̄t Qn̄ dn̄t t̓ſtāt̉. h̓ ē tꝑe t̓ſticie. qd̓ ē tꝑſ pr̄tis vite. ⁊ hͦ īnuit btūs petrus ī can̄. j. Modcum inquit ſi nunc oportꝫ contriſtari Imoquod maiuſ eſt renuunt in pn̄ti ꝯſolari. p̄s