Laus. fraus ¶ Hic nota ꝙ ẜm latīos tm̄ duoſūt noīa in aus t̓mīata .ſi laus⁊ fraus. ⁊ vnū hebraicū qd̓ ē emaus qd̓ ẜt caſtellū ⁊ ẜm qͦſdā pōit̉ ī neutro gn̄sē Spult hec iungi ſi cōſona p̄ſidet illiquādrasMōs fons pos hic dat mars ſeps ſtirps dēs quodEt ꝑtes auſis torrens ſpiciabitur iſtisAtqꝫ calybs calybis qd̓ gēs ē ſiue metallumAdiectiua nōtes qͥbus om̄e genꝰ dare debes.¶ Hic Alexāder poſtqͣꝫ det̓mī auit de noībꝰ in s t̓mīatis vocali p̄cedēte de-terminat de noībꝰ in s t̓mīatis hn̄tibꝰ ꝯſonātē īmediate an̄s dicēs. ꝙ noīa ins t̓mīata hn̄tia ꝯſonātē an̄s īmediate ſunt gꝭ foeī. vt Ars. ꝑs. hydrops. hyē-⁊c̄. ¶ Hic nota ꝙ oīa ꝯpoſita hꝰ noīs ars ſunt gͦ oīs. quāuis ſimplex ē gꝭ forīvt iners. ſollers. et d̓r ſollers qͣſi cautꝰ. vl̓ aſtutꝰ. ſil̓ r om̄ia ꝯpoſita a ꝑs ſunt gͦoīs quāuis ſimpl̓x ſit gꝭ forī. vt ex ꝑs .i. carēs. ꝯꝑs. .i. ſil̓ ꝑte hn̄s. ſil̓r oīa ꝯpoſi-ta hꝰ noīs cors. qd̓ id ē ē qd̓ cor. ſunt gꝭ oīs. quāuis ſimplex ſit gꝭ forī. vt vecorsdiſcors. ſecors. miſericors. ¶ Sciēdū pͥmo ꝙ aliqͣ ſunt noīa hn̄tia ꝯſonātē an̄sq̄ ꝓ diuerſis ẜcatꝭ ſunt diuerſoꝝ geneꝝ. vt ſtirps ꝓ genealogia ē gꝭ forī. ſꝫ proſtipite vitis ē gꝭ maſ. Un̄. Stirps bona plātauit ſtirpē qͥ vina creauit. Sil̓ihoc nomē ops ꝓ auxilio vl̓ t̓ra fertili ē gꝭ fœī. in̄ opimꝰ a. ū. i. pinguis. ſꝫ ꝓ diuite vl̓ opulēto ē gꝭ ꝯīs. Itē hoc nomē Anceps ſubſtātm̄ ꝓ gladio ē gꝭ maſ. ſꝫ ꝓdubioſo ē gꝭ ꝯis. Itē Libripēs ꝓ ꝑte libre ē gꝭ maſ. ſꝫ ꝓtenēte librā ē gꝭ cōisItē Bidēs ꝓ oue gꝭ fœrī. ſꝫ ꝓ inſtrumētorūſticali ē gꝭ maſ. Etiaꝫ ē adiectm̄gn̄is oīs. Sil̓r Tridēs ꝑ inſtrumēto ferreo ē gn̄is fœi. ſed ꝓ ꝟga neptuni ē gꝭmas. Adiectm̄ ꝟo ē gn̄is oīs. Itē Rudēs ꝓcorda vl̓ fune ip̄iꝰ. veli ē gꝭ maſ.ſꝫ pro emittēte ſonū aſininū ē gn̄is oīs. Tūc ibi Ad iectiua notes. Hic pōit a-liā doctrinā de adiectīs di. ꝙ adiectiua t̓mīata ins hn̄tīa ꝯſonātē an̄s ſūt gioīs. vt Elegās. recēs. frequēs. peſtilēs. etiā ꝯpoſita a caput in ceps funt ge-oīs. vt anceps. bicep̄s. ¶ Sciēdū pͥmo ꝙ iſta ꝑticipia pariēs. nubēs. generāsfutuens dupl̓r accipiūt̉. vno mō noīaliter ⁊ ſubſtātiue. Et ſic pariēs ⁊ nubēsſunt ge. foī. generās ⁊ futū ēs ge. maſ. Alio mō accipiunt̉ ꝑticipial̓r. ⁊ ſic ſuntge. oīs. qꝛ pn̄t ad om̄e genꝰ limitari quāuis actꝰ ꝟbalis ſolū mulieribꝰ ꝯueniat ⁊ ſunt pl̓a ab iſtis qͥ aut noīaliter capi pn̄t aut ꝑticipialiter. vt parens. ꝯſouās ⁊c̄. Pregnās forīm ē. ſꝫ cuiꝰ Laurētiꝰ de valla ꝟbi ꝑticipiū ſit pregnansneſcit. ¶ Sꝫ dice̓s. Gręciſta ponit ea in forīo gene̓ dicēs. foeminia pariēs pre-gnās ⁊c̄. Dicēdū ꝙ Gręciſta nō vult dice̓ ꝙ iſta noīa ſunt ſolū ge. foeī. ſꝫ vultꝙ actꝰ eoꝝ ſolū mulieribꝰ ꝯueniat. ¶ Hic nota ꝙ de ꝑticipijs pn̄tis tꝑis Grāmatici dāt talē regl̓am. oīa ꝑticipia pn̄tis tꝑis cū ſubſtātiuāt̉ ſolēt eſſe ge. neutri. vt Ancedēs. ꝯn̄s. accidēs. ꝯtingēs. decēs. ꝯueniēs pn̄s. ⁊ ꝯtinēs. ꝓfirmamēto rōis apd̓ rhetores. In̄ excipiūt̉ oriēs. occidēs. ꝓflues ꝓ fluuio. Rn̄dens.ẜpēs. torrēs ⁊ vidēs ꝓ ꝓpheta q̄ ſunt ge. maſ. ⁊ ꝯfluēs ⁊ ꝯtinēs ꝓ t̓ra q̄ non eſtinſula. Cōſonās ꝓlr̄a nō vocali q̄ ſunt ge. forj. ¶ Sciēdū ꝓ vocabul̓. Mōsa moueo d̓r ꝑ antiphraſim. Un̄ꝰ. Lucꝰ ⁊ officiū bellū libitinaqꝫ ꝑca. Iſta perantiphraſim dn̄r noīa mōſqꝫ. Itē pons d̓r edificiū factū ſupra aquā. Itē fosa foueo vl̓ fundo d̓r. qꝛ fundit aqͣs ſeu fouet t̓rā. Itē Ceps ꝑ s ⁊ ꝑc differnt