ACCXXAIIlis meis: ⁊ ꝓpt̓ te ⁊ nomē ſctm̄ tuum.Da igit̉ dn̄e mihi rogo ſpaciū locūqꝫ⁊ fructꝰ dignos pnīe: da cor ꝯtritū ⁊hūiliatū. da gr̄aꝫ lachrīaꝝ: da lumēin corde: vires ī corꝑe: vt q̄ agēda ſūtvideā. ⁊ ad ea īplēda q̄ d̓ eis vid̓o fortit ꝯualeſcā. Miſere̓ mei dn̄e miſerēmei: ne ꝑdas me q̄ſo cū pctīs ⁊ negligētijs meis: da mihi ꝓpt̓ nomē tuuꝫ:tu qͥ iuſtificas īpios ⁊ viuificas mor-tuos: ⁊ mutas pctōres: gr̄aꝫ tuam: etemūda vitā meā: meliora actꝰ meosꝯpone mores meos: tolle de me qd̓tibi diſplicet: ⁊ mihi nocet: ⁊ tribueꝓ bonitate tua qd̓ noſti tibi placē etmihi ꝓdeſſe. Fac me p̄cor clemēs domine ꝑ gr̄aꝫ tuā talē: cui oīa poſſibi-lia ſt̓: vt place̓ valeā corā ocl̓is tuis īvitatē. tuā piā n̄ abhorreo medicināſū eī valde īfirmꝰ: q̄ſo medere lāguores meos: exco q̄ ſcoriam pctōꝝ meoꝝvſqꝫ ad puꝝ pͥuſqͣꝫ ab eā modis ꝗbtibi vid̓r. Sꝫ rogo dn̄e ꝑ tuā mīam. ⁊