CXLVIIIāt hō rōnal̓. cui tanta bona ꝯtuliſti.Laus ſctē trinitatꝭ ꝓpOmine d̓s ops et̓ne: īetfabilisſine fine ⁊ abſqꝫ īitio. quē vnū ī trini-tate: ⁊ trinū ī vnitate ꝯfitemur. te laudo: te adoro: te gl̓ifico o btā trinitasꝓpt̓ hͦ qd̓ ī te ip̄o es. qꝛ tu es ſūmū bonū: de qͦ manat oīa bona. tu es fons⁊ origo oīꝫ bonoꝝ. tu felix et̓nitas. tuet̓na felicitas. tu abyſſus tociꝰ felicitatꝭ. tu ſolꝰ d̓s ⁊ dn̄s. ⁊ nō ē p̄ter te alit̓re ⁊ oīꝫ qͥ ī eieDe creatiōe celiudo ⁊ gl̓ifico te o bta trini-tas. ꝙ celū ⁊ t̓rā: ſolē ⁊ lunā ⁊ſtellas ⁊ oīa q̄ ī eis ſt̄: tā potent̓ ex ni-hilo creaſti. tā ſapiēt̓ diſcernes ꝓpͥijsfigurꝭ ⁊ naturſ. tā benigne diſponesad vtilitateꝫ ⁊ ꝯſolationē hoīs an̄qͣꝫcreares eū. Laudo ⁊ adoro ⁊ gl̓ificote ꝙ etiā ſctōs āgl̓os creaſti ad laudādū ⁊ fruēdū te et̓nalit̓. ⁊ vt nob̓ ī hͦ exilio fideliter aſſiſtāt ꝯſilijs ⁊ auxilijsoportunis. De creatiōe hoīs ⁊ lapſu
Einzelbild herunterladen
verfügbare Breiten